1939. gads. Reizē ar Ķeguma spēkstacijas būvi sākas Rīgas galvenās apakšstacijas Jāņciems būvdarbi un apakšstacijas Viskaļi būve Jelgavā. Izbūvētas 80 kV līnijas no Ķeguma uz Rīgu un no Rīgas uz Sloku un Jelgavu, kurās faktiski turēja 88 kV spriegumu. Daugavas šķērsošanai izbūvēta kabeļu līnija ar Siemens firmas vidējā spiediena kabeļiem.
1939. gada 15. oktobris. Ķegumā iedarbināts pirmais hidroagregāts ar jaudu 17,500 kW. Tā jaudu pa augstsprieguma līnijām caur Jāņciema apakšstaciju padod uz Rīgu strāvas lietotājiem.
1939. gada 22. decembris. MK pieņem un Valsts prezidents Dr. Kārlis Ulmanis paraksta likumu Par valsts elektrības uzņēmuma “Ķegums” nodibināšanu. Šis datums ir vienotas elektrosistēmas un vienotas Latvijas enerģētiķu saimes dzimšanas diena.
1940. – 1943.gadi. Turpinās elektrodarbi Vidzmemes un Jelgavas, Slokas virzienā. Nelieli līniju un apakšstaciju darbi Liepājas virzienā. Pēc PSRS karaspēka ienākšanas un valdības maiņas VEU Ķegumu pārdēvē par Energotrestu un izveido energokombinātus.
1941. gada sākumā Energotrestu pārdēvē par LATVENERGO.
1944. gads. Tiek izpostīta lielākā daļas Latvijas spēkstaciju un apakšstaciju. Nolemts radīt Augstsprieguma tīkla uzņēmumu, bet, tā kā augstsprieguma līnijas un apakšstacijas ir nopostītas, tā vietā tiek radīts Centrālais energokombināts.
1944. – 1950.gadi. Notiek aktīvi Latvijas energotīkla atjaunošanas darbi, jaunu apakšstaciju un līniju būvniecībā. Īsā laikā tiek sasniegts 1943.gada līmenis. Sākas tīklu un apakšstaciju iekārtu pārkārtošana uz 110 kV spriegumu. Sāk izveidot augstfrekvences sakaru sistēmu.
1946. gads. Centrālais energokombināts tiek pārdēvēts par Centrālo energorajonu.
1950. – 1959.gadi. Notiek aktīva Latvijas elektrotīkla izveidošana. Tiek būvētas jaunas apakšstacijas un elektropārvades līnijas. Sāk veidot sakaru kabeļu tīklu LATVENERGO vajadzībām.
1950. gada decembrī Centrālais energorajons tiek pārdēvēts par Augstsprieguma tīklu , kas apkalpo 9 apakšstacijas ar spriegumu 88 kV un augstsprieguma līnijas ar kopējo garumu 408 km.
1954. gads. Visās apakšstacijās transformatori ir pārslogoti un nepieciešams palielināt jaudu, uzstādot otrus transformatorus vai mainot esošos pret lielākas jaudas transformatoriem.
1955. gads. Atceļ obligātās diennakts dežūras apakšstacijās.
1956. gads. Reorganizācija Augstsprieguma tīklā. No četriem iecirkņiem tiek izveidoti divi specializētie rajoni, kuri nodarbojas ar visu 110 kV līniju ekspluatāciju un remontu republikā. Praktiski tie ir divi dienesti: Līniju dienests un Apakšstaciju dienests.
1959. gads. Augstsprieguma tīkls apkalpo 765 km 110/88 kV līnijas un 16 apakšstacijas ar 32 transformatoriem ar kopējo jaudu 324,6 MVA.
1960. – 1969.gadi. Visas augstsprieguma līnijas pārved uz 110 kV spriegumu un izstrādā normas un pielaides 330 kV līniju pieņemšanai. Tiek būvētas jaunas 330 kV un 110 kV līnijas un apakšstacijas. Tiek uzstādīti otrie transformatori apakšstacijās.
1970. – 1994.gadi. Notiek jaunu apakšstaciju izbūve un nodošana ekspluatācijā. Turpinās 110 kV līniju pārbūve no koka uz dzelzsbetona balstiem un otro transformatoru uzstādīšana apakšstacijās.
1986. gads. Nodod ekspluatācijā Augstsprieguma tīkla pārvaldes korpusa jauno daļu Dārzciema ielā 86.
1987. gads. Sākas 750 kV līnijas Ignalīna - Latvija un apakšstacijas Latvija būvniecība.
1989. gads. Pārtrauc 750 kV līnijas būvdarbus un nolemj jau samontētos balstus demontēt.
1991. gads. Eksplodējot 110 kV spriegummainim, sagrūst slēgtās sadales ēka apakšstacijā Vairogs. Atjaunoto 110 kV slēgiekārtu izveido brīvgaisa izpildījumā.
1994. gads. Sadarbībā ar Lattelekom tiek veikta optiskās troses montāža uz augstsprieguma līnijām rietumu lokā.
1995. – 1999. gadi. Notiek apakšstaciju rekonstrukcijas darbi un būvētas jaunas apakšstacijas un 110 kV līnijas.
1995. gads. Uzsākta apakšstacijas Salaspils 330 kV sadales rekonstrukcija. Sākas aktīva sadarbība ar inženieriem no Vācijas uzņēmuma Preussen - Elektra.
1996. gads. Privatizācijai tiek pakļauts Valsts uzņēmums LATVENERGO. Demontē pēdējo 110 kV līniju ar koka balstiem Bišuciems – Sloka. Rekonstruē apakšstaciju Ropaži.
1997. gads. Pabeigta 330 kV sadales rekonstrukcija apakšstacijā Salaspils. Rekonstruē apakšstaciju Sloka. Izbūvē 20 kV sadales apakšstacijās Krustpils, Ventspils, Kuldīga. Rekonstruēta 110 kV kabeļu līnija Vairogs – Andrejsala, kur eļļas kabeļa vietā tiek ieguldīts Somijā izgatavots plastmasas izolācijas kabelis. Paplašināts optisko kabeļu tīkls Austrumu virzienā līdz Krāslavai.
1998. gads. Rekonstruē apakšstacijas Ieriķi, Tukums, Brocēni. Brocēnos pirmo reizi tiek izmantots autotransformatora 10 kV tinums pašpatēriņa transformatora pieslēgšanai. Uzstādīti šunta reaktori apakšstacijās Grobiņa un Valmiera. Vietās, kur neļauj paplašināt līniju trases, tiek izmēģināta zaru apzāģēšana izmantojot helikopteru. Lai samazinātu Latvijas elektroenerģētiskās sistēmas tehniskos zudumus 330 – 110 kV tīklā un lai palielinātu pārvades tīkla darba drošību un uzturētu pieļaujamo sprieguma līmeni, tika pieņemts lēmums uzstādīt un 1999.gadā tika uzstādīti reaktīvās jaudas kompensācijas šunta reaktori apakšstacijās Grobiņa un Valmiera. 2001.gadā tādi pat šunta reaktori tika uzstādīti apakšstacijā Rēzekne.
1999. gads. Tiek rekonstruētas apakšstacijas Dzintari, Grīziņkalns un Bauska. Tiek būvētas jaunas apakšstacijas Hanza Rīgā un Venta Ventspilī, uzstādot firmu Siemens un ABB jaunas paaudzes iekārtas 110 kV sadalēs. Izbūvētas 110 kV kabeļu līnijas Rīga Grīziņkalns – Hanza un Ventspils – Venta Ventspilī. Tiek nomainīta 110 kV iekārta Pļaviņu HES apakšstacijā un uzvilkts optiskais kabelis Daugavpils zonā.
Saskaņā ar Augstsprieguma tīkla 330 kV, 110 kV tīklu un apakšstaciju attīstības un rekonstrukcijas koncepciju laika posmam līdz 2010.gadam tiek rekonstruētas apakšstacijas Dzintari, Grīziņkalns un Bauska. Tiek būvētas jaunas apakšstacijas Hanza Rīgā un Venta Ventspilī, uzstādot firmu Siemens un ABB jaunas paaudzes iekārtas 110 kV sadalēs. Izbūvētas 110 kV kabeļu līnijas Grīziņkalns – Hanza Rīgā un Ventspils – Venta Ventspilī. Tiek nomainīta 110 kV iekārta Pļaviņu HES apakšstacijā.
Ciešā sadarbībā ar Rīgas Elektrotīklu tika izstrādāts Rīgas pilsētas centra elektroapgādes uzlabošanas plāns laikam līdz 2001.gadam. Plānā tika paredzēta 110 kV spēka transformatoru nomaiņa apakšstacijā Centrālā.
Tā atrodas Rīgas pilsētas centrā, tādēļ 110 kV transformatoru transportēšanas darbi tika veikti naktīs, kad Rīgas ielās ir mazāka satiksme un netiek traucēts sabiedriskais transports.
2001. gadā tika pabeigta apakšstaciju Hanza un Bastejkalns būvniecība Rīgā, kā arī 110 kV kabeļu elektropārvades līnijas izbūve starp apakšstacijām Grīziņkalns – Hanza – Bastejkalns.
2002. gadā pabeidza drošas elektroapgādes shēmas izveidi Ventspilī, izbūvējot divas jaunas apakšstacijas, Venta un Ventamonjaks, kā arī noslēdza 110 kV elektropārvades līniju loku ap Ventspils pilsētu.
Ventspils pilsētas Dome ūdensvada un arī citu komunikāciju ierīkošanai pieņēma Latvijā vēl nebijušu risinājumu – izbūvēt zem Ventas upes gultnes 17,8 m dziļumā dzelzsbetona tuneli ar iekšējo diametru 1,2 metri. Kopējais tuneļa garums ir 307,8 metri. Tunelī tika samontēts 110 kV kabelis, lai savienotu apakšstacijas Venta un Ventamonjaks.
Lai uzlabotu Liepājas pilsētas un apkārtnes elektroapgādi un samazinātu elektroenerģijas piegādes pārtraukumus, uz 110 kV līnijas Grobiņa – Liepāja vadiem tika uzstādīti atsvari, jeb pendeļi. Šos atsvarus izmanto tādēļ, lai novērstu elektropārvades līniju „vadu deju”.
2005. gada 1. septembris ir ļoti būtisks moments Augstsprieguma tīkla vēsturē, jo ar šo datumu Latvenergo filiāle Augstsprieguma tīkls kļūst par AS “Augstsprieguma tīkls”, un saņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas licenci elektroenerģijas pārvadei visā Latvijas teritorijā.
2006. gadā sākās jaunas -110 kV apakšstacija Zunda izbūve.
Uzsāktas rekonstrukcijas330 /110/20/6 kV apakšstacijā Aizkraukle; 330/110/20 kV a/st. TEC-2; apakšstacija Rēzekne (110 kV sadalne ); Grobiņa(110 kV sadalne; Madona (110 kV sadalne); un Ķeguma HES (110 kV sadalne);
Šajā pat gadā apstiprināta jauna uzņēmuma struktūra, kurā ir 4 jauni departamenti– Sistēmvadības, Saimnieciskā nodrošinājuma Tehniskās ekspluatācijas un Projektēšanas departaments. AS Augstsprieguma tīkls LE filiāles Latvenergo projekts darbinieki un funkcijas ir iekļauti Projektēšanas departamenta sastāvā. Savukārt rudenī, likvidējoties Dispečeru centram Baltija. AS Augstsprieguma tīkls pārņēma DC Baltijas funkcijas, izveidojot 2 jaunas struktūrvienības Sistēmvadības departamentā - Bloka koordinātora dispečeru dienestu un Bloka sistēmu drošuma dienestu.
2007.gadā tiek atklāti 2 svarīgi rekonstruēti objekti – 330/110 kV apakšstacijas Grobiņa un Rēzekne un viens jaunizbūvēts objekts-110/10 kV apakšstacija. Zunda
Tālākā Augstsprieguma tīkla attīstība tiek plānota saskaņā ar izstrādāto Augstsprieguma tīkla 330 kV, 110 kV tīklu un apakšstaciju attīstības un rekonstrukcijas koncepciju.
AS “Augstsprieguma tīkls”, papildus jau esošajiem, saņēma integrētās vadības sistēmas (ISO 9001, ISO 14001, OHSAS 18001) sertifikātus inženierkomunikāciju, būvju un būvkonstrukciju projektēšanas, projektu ekspertīzes un autoruzraudzības jomā. Jāatzīmē, ka AS “Augstsprieguma tīkls” ir pirmais uzņēmums Baltijā ar sešiem integrētās vadības sistēmas sertifikātiem, bet projektēšanas jomā pirmais uzņēmums Latvijā, kas sertificēts atbilstoši OHSAS 18001 prasībām.
